Daugavpils 15.vidusskola  

skola ar padziļinātu informātikas apguvi
Pirmdiena, 2014.12.01. 13:12

„Pasaule ir skaista grāmata, bet tā neko nenozīmē tiem, kas neprot to izlasīt.” (Karls Goldoni.)

Šā gada 26. novembrī Rīgā (augstskolā „Turība”) bija sapulcējušies latviešu valodas skolotāji no visām Latvijas malām uz konferenci „Skolēnu lasītprasmes attīstīšanas iespējas valodas stundās”.

No mūsu skolas konferencē pabija un mācību darbam noderīgas idejas guva latviešu valodas skolotājas Ilona Bohāne un Santa Lukaševiča.
Konferences sākumdaļā uzstājās Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, Latvijas Universitātes un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas mācībspēki. Interesants bija stāstījums par Latvijas skolēnu lasītprasmi starptautiskajā salīdzinājumā, par lasīšanas tehnoloģiju pētījumiem Eiropā un lasītprasmes apguves dzīves kvalitāti. Gūtās atziņas:
•    ģimenes sociāli ekonomiskais stāvoklis ietekmē lasīšanu;
•    skolēnu lasīšana savam priekam ievērojami uzlabo viņu sasniegumus lasītprasmē;
•    sasniegumi lasīšanā Latvijas lauku skolās atpaliek no sasniegumiem Rīgas un citu Latvijas pilsētu skolām;
•    skola ir vieta, kur rodas jaunas zināšanas utt.

Jāsaka, ka skolotāji ir tie ļaudis, kas semināros, meistardarbnīcās, konferencēs visvairāk gaida tieši skolotāju praktiķu pieredzi. Konferences 2. daļā guvām daudz praktisku ideju darbam ar tekstiem stundās.

Interesantu metodi (Reading Circles metode) piedāvāja Oksfordas Universitātes izdevniecības pārstāve Latvijā Dace Miška. Metodi var nosaukt par lasīšanas loku. Skolēni lasa 1 tekstu (grupā 5-6 skolēni), pēc tam katram tiek iedalīta sava loma (arī konkrēti uzdevumi) darbā ar tekstu, un pēc noteikta laika katrs skolēns ar savu lomu iepazīstina arī pārējos grupas dalībniekus. Arī skolotāji varēja praktiski pastrādāt ar šo metodi, izlasot I. Ziedoņs „Pasaku par pogu”.
Savukārt Rīgas 54. vidusskolas krievu valodas un literatūras skolotāja Jeļena Berdņikova piedāvāja dažādas darba formas darbam ar tekstu, piemēram, PMI tabulu, tematisko alfabētu, jautājumu jūru, lasīšanu ar pauzēm utt.

Vēl savā pieredzē dalījās Rīgas Pļavnieku ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Inese Lāčauniece, pievēršot uzmanību tekstiem par personībām. Arī šajā radošajā darbnīcā skolotāji varēja padarboties praktiski ar tekstiem, kas saistīti ar Aspazijas personību un daiļradi. Analizējot šādus tekstus, var izvēlēties grupu darbu, kur katrai grupai, strādājot ar tekstu, jāveic savi uzdevumi. Vienas grupas uzdevums var būt, piemēram, strādāt ar rakstnieces personību veidojošiem apspektiem (cilvēki, rakstura iezīmes, notikumi, fakti). Kāda cita grupa varētu tekstā pētīt valodas līdzekļus (kultūras zīmes, laika zīmes, teksta autora stilu utt.).

Laikam var teikt, ka praktisku ieguvumu šai konferencē tiešām bija daudz. Katrs skolotājs dzirdēto sevī vēl izanalizēs, apstrādās, pielāgos darbam ar saviem skolēniem. Un kā noslēguma atziņa lai skan Didro vārdi: „Cilvēki pārstāj domāt, ja pārtrauc lasīt.”

Informāciju sagatavoja latviešu valodas skolotāja Santa Lukaševiča

Atstāt komentāru

Pārliecinieties, ka esat ievadījis nepieciešamo informāciju laukos, kur norādīts (*). HTML kods nav atļauts.

Ziņu arhīvs