Daugavpils 15.vidusskola  

skola ar padziļinātu informātikas apguvi
Piektdiena, 2015.09.25. 11:09

Skolas bibliotēkas izstāde septembrī.

2015. gads Latvijā un Eiropā norit izcilā rakstnieku pāra – Aspazijas un Raiņa 150. dzimšanas dienas zvaigznājā. Abi rakstnieki ietekmējuši gan sava laika, gan nākamo paaudžu filozofiskos un estētiskos uzskatus, izpratni par indivīda un sabiedrības attiecībām, attieksmi pret sociālpolitiskajiem procesiem, izglītību, vidi un mākslu.

Septembrī mūsu skolas bibliotēkā tika organizēta izstādē veltīta J.Rainim.

Jānis Pliekšāns ir dzimis 1865. gada 11. septembrī Dunavas pagastā Sēlijas dienvidaustrumos latviešu zemnieka Krišjāņa Pliekšāna. Viņš mācījās Grīvas vācu skolā un Rīgas pilsētas ģimnāzijā kuru beidza 1884. gadā.  

Uzreiz pēc ģimnāzijas beigšanas Jānis Pliekšāns iestājās Pēterburgas universitātes  Juridiskajā fakultātē, jau studiju laikā viņš sāka rakstīt laikrakstam „Dienas Lapa”. No 1889. līdz 1891. gadam Pliekšāns strādāja par jurista palīgu Viļņā un Jelgavā. 1891.-1895. gadā viņš bija avīzes "Dienas Lapa" redaktors un aktīvs sabiedrisks darbinieks.

1896. gadā viņš īslaicīgi dzīvoja Jelgavā un Berlīnē, pēc tam strādāja par notāru Paņevežā, kur 1897. gada maijā tika apcietināts sakarā ar apsūdzību par piederību slepenai pretvalstiskai organizācijai "Jaunā strāva". Atrodoties Liepājas un Rīgas cietumā, Rainis atsāka darbu pie J. V. Gētes „Fausta” latviskošanas un ar Aspazijas palīdzību to pabeidza 1898. gadā. Pēc tiesas sprieduma viņš uz pieciem gadiem tika izsūtīts uz Pleskavu un Slobodsku (1897—1903). 1897. gada jūlijā salaulājās ar dzejnieci un dramaturģi Aspaziju (Elzu Valteri). Izsūtījuma laikā Rainis turpināja nodarboties ar pasaules literatūras klasisko liels darbu tulkošanu latviešu valodā un izdeva pirmo dzejoļu krājumu „Tālas noskaņas zilā vakarā”.
Pēc atgriešanās no trimdas Rainis dzīvoja Jelgavā, Jūrmalā un Rīgā. Rainis aktīvi piedalījās 1905. gada revolūcijā, šajā laikā viņš izdeva otro dzejas grāmatu „Vētras sēja” un sacerēja drāmu „Uguns un nakts”.                        
 
Baidoties no jaunām vajāšanām, 1905. gada 31. decembrī Rainis bija spiests emigrēt uz Šveici. Emigrācijas laikā Lugāno tapušas viņa lugas „Zelta zirgs” , „Indulis un Ārija” , „Spēlēju, dancoju” un traģēdija „Jāzeps un viņa brāļi” 1916. gadā poēmā "Daugava" Rainis kā viens no pirmajiem aicināja veidot neatkarīgu Latvijas valsti.
1920. gadā Rainis kopā ar Aspaziju atgriezās Latvijā un no jauna aktīvi iesaistījās politikā. No sociāldemokrātu saraksta viņš tika ievēlēts Satversmes sapulcē un pirmajās trīs Saeimās. Rainis bija Dailes teātra līdz dibinātājs, Nacionālā teātra direktors , izglītības ministrs. Šajā laikā viņš sarakstīja vairākus dzejoļu krājumus, traģēdiju „Ilja Muromietis”, lugu prozā „Mīla stiprāka par nāvi” un drāmu „Rīgas ragana”.

No 1926. gada 15. septembra abi rakstnieki dzīvoja Rīgā.

Rainis miris 1929. gada 12. septembrī savā vasarnīcā Majoros un apbedīts Rīgas jaunajos kapos, kas vēlāk nosaukti Raiņa vārdā.

Informāciju apkopoja Jeļena Dudkova, skolas bibliotēkas vadītāja.

Bilžu Galerija

Atstāt komentāru

Pārliecinieties, ka esat ievadījis nepieciešamo informāciju laukos, kur norādīts (*). HTML kods nav atļauts.

Ziņu arhīvs