Daugavpils 15.vidusskola  

skola ar padziļinātu informātikas apguvi
Otrdiena, 2017.11.07. 19:11

Vidusskolēni Latvijas dzimšanas dienas priekšvakarā raksta pārspriedumus

10.-12. klašu skolēni novembra mēnesī rakstīja radošus darbus, veltītus māju, dzimtenes, tautas tēmai.

Skolēni varēja izvēlēties 1 no 3 tematiem – “Kur ir manas mājas?”, “Es Latvijā, Latvija manī” un “Es esmu bagāts, man pieder viss”. Piedāvāju skolas mājas lapas lasītājiem iepazīties ar 12. klašu skolēnu domrakstu fragmentiem.

Es nezinu kāpēc, bet es ļoti mīlu savu valsti. Es mīlu dabu, jo tā ir tik mierīga un skaista. Es mīlu latviešu valodu, jo tā ir ļoti skanīga. Es mīlu latviešu tautu, jo visi cilvēki ir labsirdīgi. Man patīk, kā latvieši uzvedas. Visi cilvēki ir skaisti, ar patīkamu balsi. Es ļoti mīlu Rīgu, kur vienmēr ir kustība, kādi svētki, līksme un jautrība. Bet man patīk arī lauki ar svaigo gaisu un garšīgu māju pienu. Es varu ļoti ilgi runāt par visām Latvijas bagātībām, bet tādas brīnišķīgas jūtas var rasties tikai pret mīļu māju. (D. Maļina, 12. kl.)

Vārds “mājas” asociējas ar valsti, pilsētu, dzīvokli, cilvēkiem, ar kaut ko ļoti siltu, ar mieru un mīlestību. Es ļoti gribētu, lai katram būtu tāda vieta, kur viņam būs vēlēšanās atgriezties, un tāda, kuru var nosaukt par mājām. Ļoti gribu, lai cilvēki arī pasauli sauc par māju, lai vispār nebūtu karu un terorisma. (I. Sokolova, 12. kl.)

Kur ir manas mājas? Vārds “mājas” man asociējas ar cilvēkiem, kuri ir mani draugi, radi. Tieši cilvēki apkārt rada mājas sajūtu. Tu vari dzīvot ārzemēs, laukos, kopmītnēs, bet laimīgs tu būsi tur, kur tevi saprot un mīl, Mājas man ir tur, kur es pavadīju savu bērnību – pievecmāmiņas laukos. Mājas ir arī mana valsts, jo tā ir mana dzimtene, kura deva man patvērumu, izglītību un tiesības. Skola arī ir manas mājas. Skolā es pavadu daudz laika, tāpēc klases, zāles, pat kāpnes jau ir kļuvušas tik dārgas un mīļas, ka būs grūti no skolas aiziet. (A. Nikolajevs, 12.  kl.)

Kāpēc man pieder viss? Kāpēc es esmu bagāta? Es esmu bagāta, jo es dzīvoju brīvā valstī, kur es varu darīt to, ko gribu, staigāt tur, kur gribu, manas domas ir brīvas. Es uzskatu to par bagātību. Man pieder viss, jo es gribu tā domāt, jo visu, ko vēlos, es varu dabūt, jo man ir gan rokas, gan kājas, es esmu pārliecināta par sevi. Es vienkārši vēlos, lai man viss izdotos, un domāju vienmēr pozitīvi. (V. Ivanova, 12. kl.)

Savā ikdienā es vienmēr priecājos un iedvesmojos no apkārtnes. Man patīk mana dzimtene, jo tā vienmēr ir daudzveidīga. Pavasarī sākas jauna dzīve: ledi upēs joņo uz jūru, rožainā gaismā kvēlo bērzi, visur ir neskaitāmas puķes. Pēc tam sākas zelta vasara: bišu dziesmas skan, nakts nedaudz atšķiras no dienas, Jāņu vakarā gaismo ugunskurs. Pēc vasaras nāk bagātais rudens: visur sākas ražas novākšana, koki sāk dzeltēt, zāle pārvelkas ar ledu. Kad uzkrīt pirmais sniegs, sākas burvīgā ziema: balts miers, aizsalst upes un ezeri, Ziemassvētku vakars ar radiem mierīgā gaismā un siltumā. Tā visu gadu mani izbrīna Latvija, un es esmu tik bagāta, ka mani pārpilda jūtas. (A. Požarska, 12. kl.)

Lai kur es nedzīvotu, lai kur es neceļotu, Latvija ir un būs mana vismīļākā valsts. Un es simtprocentīgi varu teikt, ka Latvija ir vislabākā, visskaistākā vieta uz mūsu pasaules. Varu nosaukt bezgalīgi daudz labumu, kuri ir tikai Latvijā. Latvija ir mana dzimtene, un tikai šeit būs manas mājas. [..]  (D. Podberecka, 12. kl.)

Es gribu izdarīt kaut ko labu sabiedrībai, Latvijai. Lai iegūtu pašapziņu. Lai es būtu arī Latvijas daļa, bet ne gabaliņš. Es ļoti mīlu savu valsti. Un, ja Latvija atrodas manā sirdī, tad es atrodos Latvijā. (G. Jefimovs, 12. kl.)
    

Mēs varam atrast māju ne tikai valstī, pilsētā, kaut kādā vietā, bet arī kaut kādā cilvēkā. Ikvienam ir tādi cilvēki, ar kuriem ir silti un mājīgi, kuri saprot un pieņem jūs. Tā var būt ne tikai mūsu ģimene, otrā puse vai draugi, tas var būt kāds cilvēks ar vienu un to pašu dvēseli, ar vienu domu diviem, un citi par viņu var pat nezināt. Šis ir cilvēks, kurš tevi papildina. Tu nāc pie viņa un saproti – es esmu mājās, tā ir mana vieta. Ar šādu cilvēku jūs varat dzīvot jebkurā vietā un joprojām var šķist, ka tu esi mājās. (K. Fominiha, 12. kl.)
    

Man māja ir kā cietoksnis, kā liela pils, kur vienmēr mani gaida mana karaliene – mana mīļā mamma. Savā dzīvoklī es vienmēr jūtos mierīgi pasargāta no problēmām, es jūtu siltumu un ģimenes mīlestību. Noteikti mans dzīvoklis ir manas mājas, jo tas visu laiku ir manā sirdī un būs vienmēr. (M. Jakovļeva, 12. kl.)
  

Es piedzimu Latvijā, Daugavpilī. Latvija ar katru gadu kļūst man arvien tuvāka. Aizbraucot uz kādu citu valsti, man ir ļoti grūti un es nevaru labi justies, tāpēc ka salīdzinu savu dzimteni ar šo valsti un saprotu, ka nav vietas labākas par mājām. Man liekas, ka tāda saite starp cilvēku un valsti parādās tieši tad, kad cilvēks piedzimst. Tāpēc es droši varu teikt, ka dzimtene ir vislabākā vieta pasaulē un neviena cita valsts nevarēs to aizvietot. (J. Andrejeva, 12. kl.)

Informāciju apkopoja latviešu valodas skolotāja S. Lukaševiča

Atstāt komentāru

Pārliecinieties, ka esat ievadījis nepieciešamo informāciju laukos, kur norādīts (*). HTML kods nav atļauts.

Ziņu arhīvs